IAP-12. Kā dzēst un labot individuālā atbalsta plānu (IAP) projekta datu bāzē?
Pieejamo funkciju skaidrojumi:
ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001
Pieejamo funkciju skaidrojumi:
IAP sadaļā “Komentārs” jānorāda plānotais IAP sagatavošanas un uzraudzības stundu skaits uz semestri.
Ailē “Plānotais finansējums” katram IAP automātiski tiek pievienota maksimālā summa (6h*vienas vienības metodikas likme) par IAP sagatavošanu un uzraudzību (tai skaitā IAP izvērtējuma veikšanu) pēc vienas vienības metodikas. Lūgums ievērot proporcionalitāti izmaksām starp atbalstu izglītojamajam un plāna administrēšanas izmaksām – plāna ievadītājam.
Provizoriski noteiktu summu uz visu IAP īstenošanas laiku (semestra ietvaros). Ekonomiskā atbalsta pasākumiem, sagatavojot atbalsta pasākuma kartiņu, atbildīgo pedagogu norādīt nav obligāti.
Faktisko datumu, kad izglītojamā vecāka/aizbildņa vai pilngadīga izglītojamā piekrišanas veidlapa ir tikusi parakstīta.
Nē, IAP nav jāparaksta. Parakstīt nepieciešams vecāku/aizbildņa vai pilngadīga izglītojamā piekrišanas veidlapu, ko nepieciešams veikt pirms katra semestra IAP sagatavošanas. Vecāku/aizbildņa un pilngadīgā izglītojamā piekrišanas veidlapas pieejamas projekta mājas lapas sadaļā “Partneriem”.
IAP īstenošanu var uzsākt pēc izglītības iestādes vadītāja apstiprinājuma saņemšanas projekta datu bāzē.
Ja IAP tiek izdrukāti, tad tie kopā ar vecāku/aizbildņa vai pilngadīgā izglītojamā piekrišanas parakstu veidlapām tiek glabāti atbilstoši projekta lietu nomenklatūrai izglītības iestādē.
Nē, tā nav obligāta prasība.
Nē, katra IAP sagatavošanu un uzraudzību veic viens atbildīgais. Stundas par IAP sagatavošanu un uzraudzību netiek dalītas uz vairākām personām.
Šodien, plkst.16.00 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina pedagogus un vecākus uz tiešsaistes sarunu ciklā “Emociju viesistaba”. Vebināra tēma - kā skolā runāt par karu. Sarunā piedalīsies Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības centra eksperte Solvita Lazdiņa, LU profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe Baiba Martinsone un politologs Filips Rajevskis. Sarunu vadīs žurnāliste Daina Jāņkalne.
Sarunas tēmas:
Krievijas agresija un brutāls karš Latvijas kaimiņvalstī Ukrainā ir satricinājis ierasto veidu, kā līdz šim bijām pieraduši vērtēt līdzcilvēkus un paši sevi, licis pārvērtēt priekšstatus par faktoriem, kas balsta mūsu dzīves drošību un ļauj prognozēt nākotni. Sabiedrībā valdošā spriedze, neziņa, dusmas un bēdas izpaužas arī skolu dzīves ikdienā, liekot gan pedagogiem, gan skolēniem saskarties ar šo emociju radītiem konfliktiem.
No 2022. gada 1. marta, pašvaldības visā Latvijā organizē pieteikšanos Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS jaunatnes iniciatīvu projektu īstenošanai.
Papildus individuālajam atbalstam, ko saņem skolēni projekta PuMPuRS ietvaros, tiek atbalstīti arī jauniešu iniciatīvu projekti, lai veicinātu atbalsta aktivitātes jauniešu vidū arī ārpus formālās izglītības. Projekti ir vērsti uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivācijas palielināšanu turpināt izglītību un viņu aktīvas līdzdalības veicināšanu ikdienas dzīvē.
Projekta īstenotāji var būt:
Viena projekta īstenošanai ir iespējams saņemt 4600 eiro lielu finansējumu.
2021. gadā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS ietvaros, dažādus atbalsta pasākumus saņēmuši Vispārizglītojošo izglītības iestāžu izglītojamie no 1. līdz 12. klasei. Atbalsts sniegts arī Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem no 1. līdz 4. kursam un izglītības iestāžu pedagogiem un pašvaldību izglītības speciālistiem. Projekta ietvaros turpinās arī Jaunatnes iniciatīvu projektu īstenošana.
Jau šobrīd, kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā, iezīmējas un arvien biežāk apstiprinās būtiski ieguvumi skolēniem, kuriem tiek identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski. Atbalsta personāls biežāk izprot atbalsta nozīmīgu un savu personīgo resursu pietiekamības ietekmi uz spēju sniegt mērķētu, PMP riskus mazinošu, atbalstu.
Šobrīd projekta ietvaros atbalsts sniegts vairāk nekā 63 000 skolēnu, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.
Individuālo atbalsta plānu īstenošanas rezultātā:
Lai sniegtu atbalstu skolēniem, mazinot Covid-19 pandēmijas radīto seku ietekmi uz mācību satura apguvi un iesaisti izglītībā, Izglītības un zinātnes ministrijai papildus piešķirti gandrīz 1,6 milj. eiro. Tas ļaus nodrošināt papildu individuālas konsultācijas un atbalstīt bērnu individuālās kompetences.
Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi skolēnu mācību sasniegumus, ir pieaudzis pieprasījums pēc pedagogu palīgiem klasēs un papildu atbalsta mācību satura apguvei. Attālinātais mācību process ir veicinājis situāciju, kad mācību viela ir apgūta daļēji, bērniem ir problēmas to apgūt patstāvīgi, tāpēc aizvien vairāk skolēnu lūdz papildu individuālas konsultācijas un atbalstu mācību procesā, lai sasniegtu mācību mērķus.
Ņemot vērā to, ka arī izglītības iestādes ir nozīmīgs faktors Covid-19 izplatības ķēdē, ir nepieciešams uz laiku pārtraukt arī klātienes vispārējās izglītības procesu, tāpēc skolēnu brīvlaiks vispārējās izglītības iestādēs tiek pagarināts par vienu nedēļu – līdz 29. oktobrim. 1.novembrī mācības klātienē atsāk 1.-3.klašu skolēni, pārējo vispārējās izglītības iestāžu skolēni (4.-12. klases) no 1. novembra līdz 15. novembrim mācās attālināti. Valsts profesionālās izglītības iestāžu (VPII) audzēkņi mācības attālināti turpina sākot ar 21.oktobri, kad stājas spēkā Ministru kabinetā apstiprinātie Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Ārkārtējās situācijas laikā, balstoties uz MK grozījumiem rīkojumā Nr.720, mainās arī atbalsta sniegšanas kārtībā izglītojamajiem, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski. Izglītojamajiem joprojām ir pieejams individuālais atbalsts, ko paredz sagatavotais Individuālā atbalsta plāns, tomēr konsultācijas un atbalsts laika posmā no 21.oktobra – 15.novembrim ir īstenojams tikai attālināti (izņēmums 1.-3.klašu izglītojamie, kuriem mācības klātienē drīkst atsākties no 1.novembra).
Lai realizētu projekta konsultācijas attālināti un tās būtu iespējams attiecināt, nepieciešams direktora rīkojums* (rīkojums, kas attiecināms uz esošā IAP darbības periodu līdz 21.12.2021.), kurā norāda:
Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, jeb PuMPuRS, turpina sniegt individuālu atbalstu ārkārtējās situācijas laikā gan skolēniem, gan skolotājiem un skolu atbalsta personālam.
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas izglītības process turpināsies klātienē, regulāri veicot skolēnu testēšanu. Vienlaikus tiek pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības – sejas maskas skolā gan stundu laikā, gan ārpus tām jālieto visiem skolēniem un pedagogiem. To paredz vakar, 2021. gada 9. oktobrī, valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Ārkārtējā situācija valstī tiek izsludināta uz 3 mēnešiem, rīkojums stāsies spēkā pirmdien, 11. oktobrī.
Izglītības iestādei ir jānodrošina, ka izglītības procesā un pasākumos skolā vienlaikus vienā telpā neatrodas dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamie, šo principu ievērojot arī ārtelpās, starpbrīžos vai ārtelpu nodarbību laikā. Izglītības iestādes neorganizē, nepiedalās, neatbalsta un neveicina skolēnu un pedagogu dalību klātienes pasākumos un aktivitātēs ārpus izglītības iestādes, piemēram, ekskursijas, teātru un izstāžu apmeklējumus un citus pasākumus. Tāpat ir jāierobežo trešo personu uzturēšanās izglītības iestādes iekštelpās. Netiek rīkotas nometnes, izņemot valsts aizsardzības mācības nometnes, kas tiek organizētas epidemioloģiski drošā vidē.
Mūsdienu globalizācijas un modernizācijas nozīmīgākās sekas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir būtiskas izmaiņas riskos, kuriem tiek pakļauti bērni. Ir svarīgi meklēt risinājumus, kā ikviens ar bērnu saskarsmē esošais pieaugušais (gan bērnu vecāki, gan atbalsta personāls skolā) var veicināt un nodrošināt bērna veselīgu attīstību un kādām jāpiemīt prasmēm, zināšanām un attieksmēm, lai ikviens bērns augtu drošā un attīstošā vidē.
Sakārtota, veselīga, bērnam droša un draudzīga izglītības iestādes vide ir ļoti nozīmīgs faktors bērnu veselīgā attīstībā. Pedagoģiskā personāla loma, personīgie resursi un kapacitāte, kā arī vecāku iesaiste un ietekme ikviena bērna pozitīvas skolas pieredzes veidošanā ir ļoti nozīmīga.
Līdz jaunajam mācību gadam atlicis pavisam nedaudz laika! Ir svarīgi, ka neaizmirstam to, ka arī 2021./2022. mācību gadā ir svarīgi, ka visi spējam strādāt komandā, lai palīdzētu samazināt to skolēnu skaitu, kuri pirms laika pārtrauc mācības. Šī gada augustā (no 2. līdz 6. augustam) aicinām uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta *PuMPuRS tiešsaistes reģionālajām konferencēm: "Skola.Vecāki.Bērni"
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski var skart izglītojamos ikvienā ģimenē. Skolu un vecākus vieno bērni, un tieši skolas sadarbība ar ģimeni var novērst izglītojamā risku pamest mācības. Covid-19 pandēmijas laikā vēl asāk iezīmējās vecāku un pedagogu sadarbības aktualitāte, ir jāmeklē mūsdienīgas sadarbības formas, kas ilgtermiņā veidotu draudzīgu un atbalstošu vidi bērniem
Par atbalstu, drošību un nākotnes mērķiem
No 2. līdz 6. augustam tiks organizētas Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta *PuMPuRS konferences tiešsaistē, kur piecu dienu garumā tiksimies ar pārstāvjiem no pieciem reģioniem visā Latvijā, lai pievērstu uzmanību:
Vismaz 10 tūkstošiem Latvijas skolēnu ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai viņiem labāk veiktos skolā un lai viņi priekšlaikus nepārtrauktu mācības. Lai mazinātu to skolēnu skaitu, kas pārtrauc mācības, Latvijā darbojas projekts "PuMPuRs". Tā vecākā eksperte Kristīne Liepiņa intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka pēc skolotāju un speciālistu vērojumiem palīdzība būtu vajadzīga vēl lielākam bērnu skaitam.
Vispirms Liepiņa pastāstīja, ka "PuMPuRs" sniedz atbalstu skolēniem un skolotājiem jau no 2017. gada marta, un ir iecerēts, ka tas turpināsies līdz 2023. gada decembrim.
Līdz šim atbalstu varēja saņemt 5.-12. klašu skolēni un 1.-4. kursa studenti profesionālajās izglītības iestādēs. Bet no nākamā mācību gada tas būs pieejams arī 1.-4. klašu skolēniem. Secināts, ka Covid-19 pandēmijas un citu iemeslu dēļ atbalsts mācībās ir vajadzīgs arī jaunāko klašu skolēniem. Novērots – ja skolēniem pirmajās klasēs rodas zināšanu robi vai citas problēmas, tas atstāj negatīvu ietekmi arī uz mācībām vecākajās klasēs.