Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai

ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001

ESF

 

Aktualitātes un notikumi

Bērni bez ģimenes atbalsta, izaug par pieaugušajiem ar salauztām sirdīm

Bērni, kuri aug nepilnās ģimenēs vai bez vecākiem, pāragri kļūst pieauguši, jo nespēj tikt galā ar emocijām un tukšuma sajūtu, kas rodas viņu piedzīvotās pieredzes rezultātā. Vai vainot vecākus, kuri nav spējuši iedot vajadzīgo mīlestību, jo nezina kā, vai nosodīt skolu, kurā skolotājs kādā mirklī nav uzklausījis? Vērtīgāk būtu saprast to, kā mēs varam pamanīt, sadzirdēt un atbalstīt.

To, cik skolas vecuma bērnu Latvijā aug bez vecākiem vai šķirtās un jauktās ģimenēs, mēs patiesībā varam tikai nojaust, jo vienus skaitļus parāda statistikas dati, bet faktiskā situācija, viesojoties skolās un runājot ar skolēniem, šķiet pavisam cita.

Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā publicētā informācija vēsta, ka pēdējos gados ir krietni palielinājies šķirto laulību skaits. 2017. gadā tika šķirtas 5943 laulības, kas ir par 21% vairāk nekā 2010. gadā. Pat nav tik būtiski, kāpēc tas notiek, lai gan satraucošs ir arī šis fakts. Vairāk mēs gribam saprast to, kas notiek ar bērnu. To bērnu, kuram nākas augt ģimenē, kurā nav abu vecāku vai tie ir tālu prom no mājām. Ir bērni, kuri savus vecākus tā arī nekad nav ieraudzījuši, savukārt ir bērni, kuri zina par saviem vecākiem, tomēr kopā ar viņiem nedzīvo. Un ne savas gribas pēc!

Publicēts: 25.02.2019.

Vecāki pārāk bieži aizmirst, ka arī paši ir bijuši pusaudži

Vecāku lomu bērna dzīvē pārvērtēt nav iespējams. Iesākumā jau pats dzīvības došanas fakts, vēlākā laikā ieliktās vērtības un principi, ko bērns pārņem no vides, kurā ir audzis. Draugi un skola – tas viss nāk pēc tam. Daudz un bieži tiek atkārtota frāze “Vecāki ir bērnu spogulis”, kas reizēm tiek uztverta dažādi. Ir vecāki, kuri uzskata, ka viņi nav nekāds paraugs un bērniem no viņiem nav jāmācās, vien jāklausa uzdotie uzdevumi. Ir arī tādi vecāki, kuri tik ļoti cenšas rādīt labo piemēru, ka kādā brīdī saprot, ka ir pilnībā pazaudējuši savu spēju būt vecāki. Šādos brīžos attiecības ar bērniem kļūst par neefektīvu sistēmu, kurā dažādi elementi darbojas, taču nepilnīgi.

Uz jautājumu par svarīgāko vecāku un bērnu attiecībās LTV raidījuma "Klase" 5. sērijā stāstīja psihoterapeits Marka Jermaks, kurš ikdienā vada nodarbības arī pusaudžiem.

Mēdz būt ārkārtīgi daudz un dažādi iemesli, kāpēc vecākiem neizveidojas cieņpilnas un godīgas attiecības ar bērniem. Katram pieaugušajam ir bijusi arī sava bērnības pieredze, kurā viņš vai nu ir, vai nav saņēmis no vecākiem nepieciešamo atbalstu. Tur arī sākas mūsu kā vecāku spējas. Bērnībā.

“Ģimenes pieredzi izmainīt nevar. To var pārstrukturēt un pārformulēt. Var mainīt savu attieksmi. Bet atcelt to nevar. Ar to ir jāsadzīvo,” saka psihoterapeits.

Publicēts: 08.02.2019.

No ziliem matiem līdz roku graizīšanai. Kāpēc pusaudži to dara?

Kas Tev ir mugurā! Kā Tu izskaties! Ārprāts, zili mati! Man ir kauns, lūdzu pārģērbies! Tāds Tu nekur neiesi! Šādus, sašutuma pilnus un pārmetošus izsaukumus esam dzirdējuši paši un mēdzam veltīt arī saviem bērniem. Vismaz lielākā daļa no mums. Vecāku, vienaudžu, skolotāju un sabiedrības attieksme, jeb tas, kas neiekļaujas “masu kultūrā”, vienmēr ir ticis uzskatīts par nepiemērotu, neatbilstošu sabiedrības standartiem. 

Biznesa augstskolas Turība Starpkultūru komunikācijas pasniedzējs, profesors Guntis Zemītis runājot par iemesliem, kāpēc pusaudži sāk meklēt subkultūras, stāsta: “Varbūt reizēm viņi (pusaudži) ir atstumti savā vidē vai varbūt vecāki nav tik bagāti, lai varētu izturēt to konkurenci pēc tādām zīmola precēm, kādas pieprasa sabiedrība un tad ir iespēja, ko piedāvā dažādās subkultūras.”

Projekta “PuMPuRS” ietvaros, konsultācijas un atbalstu turpina saņemt tūkstošiem vispārizglītojošo un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu. Daļa no tiem savā ikdienā ir tikuši atstumti, nepieņemti, tieši sava atšķirīgā ārējā izskata dēļ, par ko liecina iesaistīto projekta dalībnieku aprakstos identificētie riski.

Publicēts: 28.01.2019.

Skolēnu nesekmības dažādie iemesli

Ir sācies 2018./2019. mācību gada 2. semestris, kuru daudzi no skolēniem atkal sākuši ar jaunu sparu, lai semestra noslēgumā uz liecībām saņemtu maksimāli augstus vērtējumus un mēģinātu tikt galā ar tiem mācību priekšmetiem, kas pirmajā semestrī ir sagādājuši grūtības. Teju katrs skolēns mācību laikā kādu reizi ir saņēmis neapmierinošu vērtējumu, tomēr vienmēr būs skolēni, kuriem šādi vērtējumi būs krietni biežāk nekā citiem. Dažādos nesekmības iemeslus, raidījma “KLASE” ietvaros, skaidro centra “Dardedze” klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma.

Iemesli, kāpēc kādos priekšmetos skolēni ir nesekmīgi, var būt dažādi. Viens no galvenajiem – pusaudžu intelekta spējas. “Var būt, ka bērnam ar pietiekami labu intelektu atsevišķās jomas tās spējas ir pazeminātas. Ņemot vērā spēju līmeņus, ir kaut kādi priekšmeti, kuros ir grūtības, un tad ir ļoti svarīgi saprast, kas ir viņa stiprās puses un kas ir tās grūtības.”

Publicēts: 25.01.2019.

Nesekmība – kā reaģēt vecākiem?

Vecāku bieži minēta problēma saistībā ar nesekmību ir bērna nevēlēšanās risināt problēmsituācijas, uz dažādiem aicinājumiem atbildot ar “man ir vienalga”.

Centra “Dardedze” klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma skaidro, ka no bērna izskanējušais “vienalga” nekad nebūs tāds pa īstam. Vairāk tas ir saistīts ar kādām grūtībām – pārdzīvojumiem, sarežģītām attiecībām, emocionāliem pārdzīvojumiem, un visbiežāk šo “vienalga” varam tulkot kā: “es tev šobrīd negribu vai nevaru pateikt".

Vairāk par dažādajiem nesekmības iemesliem un vēlamo vecāku rīcību šādos gadījumos lasi LSM rakstā “Skolēnu nesekmība: Bērna vērtības sajūta nav saistīta tikai ar atzīmēm”, kas tapis pēc 2. raidījuma “KLASE” materiāliem.

Publicēts: 15.01.2019.

«Klase» 1. sērija

Jauns gads nācis ar lieliskiem jaunumiem: turpmāk ik svētdienu plkst. 13.30 kanālā LTV1 pie skatītājiem dosies mūsu raidījums “KLASE”. Raidījums ļaus ieskatīties skolas dzīvē un ieraudzīt tajā katru bērnu atsevišķi ar viņa unikālo stāstu. Raidījuma veidotāji cer, ka tas palīdzēs pieaugušajiem labāk izprast un atbalstīt savus bērnus un ļaus gudrāk reaģēt dažādās dzīves situācijās.

Grūtības mācībās, apcelšana, izsmiešana, attiecības ar klasesbiedriem, skolotājiem, pusaudžu atkarības... Šādus un līdzīgus neērtus tematus ik nedēļas cilāsim jaunajā raidījumā, pārrunājot to gan ar skolēniem, gan speciālistiem, gan sabiedrībā populāriem cilvēkiem, atskatoties uz viņu skolas gadu pieredzi.

Svētdienās nu būs labs iemesls pavadīt laiku ar savu pusaudzi, kopā noskatīties raidījumu un pēc tam arī savā starpā pārrunāt šīs ne pārāk ērtās, taču jauniešiem ļoti svarīgās tēmas!

Publicēts: 07.01.2019.


Kas jāzina gatavojot jaunatnes iniciatīvas projektu?

Turpinās PuMPuRS jaunatnes iniciatīvas projektu konkursi, kas šoruden notiek 36 Latvijas pašvaldībās. Esam sagatavojuši video par būtiskākajām lietām, kas jāzina projektu iesniedzējiem. Noskaties un sagatavo savu ideju! Plašāku informāciju par projektiem un pašvaldību izsludinātajiem konkursiem meklē mūsu tīmekļa vietnes sadaļā Jauniešu projekti.

Publicēts: 08.10.2018.

Sveicam Skolotāju dienā!

Mūsu projekts nevarētu notikt bez brīnišķīgajiem skolotājiem, kas ir redzīgi, dzirdīgi pret saviem skolēniem, pamana ikvienu, kuram nepieciešams atbalsts, un īstajā brīdī to sniedz! Paldies viņiem!

Publicēts: 05.10.2018.

Izsludina projektu konkursus jauniešu mācību motivācijas veicināšanai

No 2018. gada septembra 36 Latvijas pašvaldībās tiek organizēti jaunatnes iniciatīvu projektu konkursi darbam ar skolēniem, kuriem ir risks nepabeigt skolu. Projektu mērķis – veicināt jauniešu motivāciju turpināt izglītību, palielināt viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē, iesaistīt aktivitātēs un jaunatnes iniciatīvu projektos ārpus formālās izglītības. Projektu konkursi notiek Eiropas Sociālā fonda projekta “PuMPuRS” ietvaros, un idejas īstenošanai iespējams iegūt 4600 eiro. Tas ir vērienīgs atbalsts pašvaldību darbam ar jaunatni – tuvāko piecu gadu laikā paredzēts ieguldīt 2,6 miljonus eiro, piešķirot finansējumu 560 jaunatnes iniciatīvu projektiem visā Latvijā.

Projekta “PuMPuRS” ietvaros bērni un jaunieši ar risku priekšlaikus pamest mācības saņem individuālu atbalstu skolā (konsultācijas mācību priekšmetos, psihologa un citu speciālistu atbalstu, naktsmītņu, ēdināšanas vai transporta izdevumu kompensāciju u.c.). Tomēr ne visus riska aspektus iespējams atrisināt skolas ietvaros, tāpēc nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas jaunatnes jomā, tiek dota iespēja izmantot savu pieredzi, nākt ar savām idejām un priekšlikumiem, izmantojot neformālās izglītības pieeju.

Publicēts: 27.09.2018.