Stāsti | PUMPURS

Skolas gads sākas ar mācībām un pārgājieniem

FI9

Ko parasti dara jauna skolas gada sākumā?

Iepazīstas ar jauniem skolotājiem un klasesbiedriem, pārspriež vasaras jaunumus ar jau zināmajiem draugiem, ”lauž ledu”, veido komandas, saliedējas un sadraudzējas, lai mācību gads būtu emocionāli patīkams.

Tieši to arī darīja Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra 5.–12. klašu skolēni, kuriem bija iespēja piedalīties biedrības “Kopā varam!” organizētajā projektā “7 soļu pārgājiens”. Kāpēc soļi, un kāpēc tieši septiņi? Tāpēc, ka gada laikā visi piedalīsimies tieši septiņos pārgājienos, katrā no tiem akcentējot kādu īpašību – drosmi, sadarbību, varonību un citas.

Kas notika šajās pirmajās pārgājienu dienās?

Makšķerējām, rakstījām smiltīs, veidojām meža gariņa portretu, pārbaudījām savu precizitāti, lidojām, tēmējām un trāpījām mērķī, atbildējām uz testa jautājumiem par Valmieru, sportojām, cēlām torņus, zīmējām, pieveicām katrs ap 10 km un vienkārši izbaudījām sakopto pilsētas apkārtni.

Publicēts: 11.09.2020.

Kā iemācīties ieraudzīt skolēnā labo? Vai “vidusskolnieces portrets” ir arī mūsdienu realitāte?

Raksturojums

Divu pusaudžu mamma Linda dalījās ar nesen atrastu vidusskolas skolotāju raksturojumu, kas viņai atgādināja par pārdzīvojumiem skolas laikā. To viņas skolotāji bija rakstījuši pirms tika pieņemts lēmums par viņas atskaitīšanu no mācībām. No skolas viņa aizgāja pati, tikai tāpēc, lai viņai būtu iespēja to pabeigt.. Šobrīd Linda studē doktorantūrā un ir veiksmīga, uzņēmuma vadītāja. Vidusskolas laiku atceras nelabprāt, tomēr ar to, ko saskārusies pirms 17 gadiem, šobrīd saskaras viņas dēli. Abi pusaudži, mācās vidusskolas klasēs.

Dalāmies ar “vidusskolnieces portretu” (kā viņa pati to nodēvējusi) un pieredzes stāstu, ko Linda aprakstījusi vēstulē un cerot uz to, ka vecāki un skolotāji to ieraudzīs un aizdomāsies. Visu “vidusskolnieces portretu” aicinām skatīt raksta noslēgumā.

Publicēts: 19.08.2020.

Raidījuma “Klase” 25. sērija. Būt vai nebūt mājasdarbiem?!

Kad beidzot stundas ir beigušās, mācības nebeidzas, jo jāpilda mājasdarbi. Vecāki dusmīgi un bērni noguruši. Sabiedrībā itin bieži tiek diskutēts – kāda jēga no mājasdarbiem, jo jāmācās taču skolā.
Raidījums «Klase» kopā ar 8. klases skolēnu Sandi un atraktīvo hokejistu Jēkabu Rēdlihu meklē atbildi uz jautājumu: mājasdarbiem būt vai nebūt.
Raidījumā par mājasdarbu nozīmi diskutē arī Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi.
Par mājasdarbu lomu mūsdienu izglītībā stāsta Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta Skola2030 mācību satura izstrādes eksperte Solvita Lazdiņa.

Publicēts: 03.02.2020.

PuMPuRS Jaunatnes iniciatīvu projekts Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendes pamatskolā „Citāda skola - dzīves skola”

00025

Ģibuļu pagasta Aprūpes un attīstības biedrība "Vīgrieze" sadarbībā ar Pastendes pamatskolu kopš 2019. gada septembra (šī mācību gada sākuma) īsteno projektu „Citāda skola – dzīves skola”. Projekta “Citāda skola – dzīves skola” mērķis ir maksimāli samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. Projektā paredzētas septiņas aktivitātes - praktiskas nodarbības, pieredzes stāsti, darbnīcas. Projekta dalībnieki ir Pastendes pamatskolas 5.-9. klašu skolēni, tai skaitā skolēni, kuri ir pakļauti priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam. No septiņām plānotajām aktivitātēm ir notikušas četras.

Septembris

Projekta darba grupa sagatavojas pirmo aktivitāšu norisei.

Publicēts: 23.01.2020.

PMP riska grupas individuālie atbalsta pasākumi

Visu vecumu izglītojamajiem jābūt izglītības procesā, kas virzīts uz viņu stipro pušu un talantu attīstību. Agrīni ieviešot preventīvus pasākumus, tiek veidots ieguldījums ne tikai mūsdienu bērnos, bet arī nākotnes vecākos. Ņemot vērā, ka PMP ir kompleksa problēma, tad, lai palīdzētu riska grupā esošajiem izglītojamajiem, svarīga ir mērķtiecīga intervence, kas ietilpst regulāra atbalsta sistēmā. Katra izglītojamā problēmu risināšanai nepieciešama individuāla pieeja, kā arī savlaicīgi preventīvie un intervences pasākumi. Katram izglītojamajam jāizstrādā individuāli atbalsta pasākumi gan izglītības iestādes, gan pašvaldības līmenī. Svarīga arī vecāku darbība problēmas novēršanā – ģimenes resursi. Jāizvērtē izglītojamajam piemērotākā izglītības iegūšanas forma – izglītības iestādes resursi. Nepieciešams komplekss risinājums, savlaicīga atbalsta sniegšana un individuāls darbs ar izglītojamo.

Publicēts: 04.12.2019.

PuMPuRS Jaunatnes iniciatīvu projekts Jēkabpilī “Kāpēc piedalīties? Jo Tu vari mainīt un mainīties!”

PuMPuRS Jaunatnes iniciatīvu projekts Jēkabpilī

Biedrība “Jēkabpils NVO resursu centrs” 2019. gada septembrī uzsāka programmas “PuMPuRS” projekta “Kāpēc piedalīties? Jo Tu vari mainīt un mainīties!” aktivitātes – dažādu tēmu neformālās izglītības sesijas.

Septembris.

Kā jau iepriekš tika minēts, ka aktivitātes būs saistošas jauniešiem – laikmetiskas un radošas. Jēkabpils 2. vidusskolas jauniešus septembrī apciemoja jauniešu biedrības “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai” prezidents Raivis Gunārs Tauriņš un brīvprātīgā darba veicēji. Tikšanās bija internacionāla, noritēja dažādās valodās.

Septembra nodarbību ietvaros visas dienas garumā ar jauniešiem darbojās biodejas skolotāja Anita Čapkovska. Skolēniem tika sniegta unikāla un nebijusi pieredze iepazīt sevi un klasesbiedrus caur dejas un spēles prizmu. Ieklausīties sevī, iemācīties kontrolēt savas emocijas un atpazīt cilvēku temperamentus, lai vieglāk un pareizāk rastu saskarsmi ar šo cilvēku.

Publicēts: 13.11.2019.

Kļūdīšanās nav izgāšanās jeb kā mācīt pusaudzim nebūt perfektam it visā

Uz sasniegumiem balstītā sabiedrība pieprasa panākumus, labus rezultātus it visā, arī skolā mēra bērnu zināšanas un spējas. Pusaudžiem tas var sagādāt grūtības – bērni ir atšķirīgi, tāpat kā viņu spējas panest noteiktu slodzi atšķiras. Vecākiem jābūt vērīgiem, palīdzot bērniem, laikus konstatējot, ka slodze ir par lielu, skaidro projekta PuMPuRS raidījumā "Klase".

Mūsu sabiedrība ir balstīta uz sasniegumiem, uz laba darba atrašanu, uz naudas nopelnīšanu, tāpēc ir svarīgi būt labākajam, lai sabiedrībā iegūtu vietu, skaidro Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, kurš ikdienā strādā par bērnu un pusaudžu psihoterapeitu.

Arī skolā mēra bērnus – eksāmeni, kontroldarbi, atzīmes, skatās, kurš ir labākais, kurš ne tik labs. To pieprasa sabiedrība. Bērns, būdams adaptīvs, tam adaptējas un mēģina piesavināties sev – būt perfekts un labākais.

Bērni var arī realizēt vecāku sapni, izjūtot vecāku spiedienu. Bērni ir atšķirīgi, tāpat kā viņu spējas panest noteiktu slodzi ir atšķirīgas.

Vecāki, atgādiniet bērnam, ka kļūdīšanās nav izgāšanās. Ja uz bērnu tiek izdarīts spiediens būt labākajam, viņa motivācija samazinās.

Publicēts: 26.09.2019.

KLASE. 15. raidījums. Gribu mācīties ārzemēs.

Mēs visi esami domājuši – kā būtu, ja būtu... Daži jaunieši vēlas savus sapņus īstenot pavisam drosmīgi – dodoties apmaiņas gadā prom no Latvijas, mācīties citā valodā, dzīvot pie svešiem cilvēkiem, izjust, ko patiesībā nozīmē patstāvība un atbildība.

Divi pavisam atklāti stāsti – Dārta par savu skolas gadu Francijā un Roberto Meloni par apmaiņas gadu Latvijā, kas izmainīja viņa dzīvi.

Publicēts: 18.09.2019.

Izvēlēties palikt

aaa

Latvijā 2019. gada 2. ceturksnī 17,6%* bezdarbnieku bija cilvēki, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību vai zemāku izglītību. Priekšlaicīgi mācības pārtraukušie bieži kļūst par mazaizsargāto grupu pārstāvjiem, jo zemo prasmju un zināšanu dēļ nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, Latvijā jau trešo gadu tiek īstenots ES fondu projekts “PuMPuRS”^[1], kura ietvaros speciālisti agrīni diagnosticē priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un īsteno integrējošus pasākumus jauniešu noturēšanai skolas vidē. Šajā rakstā Agnese Zarāne, EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte, apraksta projekta “PuMPuRS” aktivitātes, kas palīdz mazaizsargātajām sabiedrības grupām un kalpo par platformu izaugsmei gan iesaistītajiem jauniešiem, gan to pedagogiem un atbalsta personālam.

Publicēts: 11.09.2019.

KLASE. 13. raidījums. Latviešu un krievu attiecības mūsdienu skolas vidē.

Maestro Raimonds Pauls atklāj savu skolas laiku pieredzi un dalās vērtīgās atziņās ar Rīgas Valsts tehnikuma audzēkni Ņikitu, uzsverot: "Galvenais sevi jāpiespiež, jo dzīve nebūs viegla. Sitīs no visām pusēm. Sitienus jāmēģina pārdzīvot." Vēl raidījumā – Rīgas Stila un modes tehnikums audzēkņi – Šarlote, Eva, Alise, Kristaps un Elīna, kā arī Baltijas sociālo zinātņu institūta pētniece Evija Kļava, dalās atziņās par latviešu un krievu attiecībām mūsdienu skolas vidē.

Publicēts: 02.09.2019.