1. Sākums
  2. Stāsti

Stāsti

Izvēlēties palikt

aaa

Latvijā 2019. gada 2. ceturksnī 17,6%* bezdarbnieku bija cilvēki, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību vai zemāku izglītību. Priekšlaicīgi mācības pārtraukušie bieži kļūst par mazaizsargāto grupu pārstāvjiem, jo zemo prasmju un zināšanu dēļ nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Lai risinātu šo problēmu, Latvijā jau trešo gadu tiek īstenots ES fondu projekts “PuMPuRS”[1], kura ietvaros speciālisti agrīni diagnosticē priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus un īsteno integrējošus pasākumus jauniešu noturēšanai skolas vidē. Šajā rakstā Agnese Zarāne, EPALE Nacionālā atbalsta dienesta eksperte, apraksta projekta “PuMPuRS” aktivitātes, kas palīdz mazaizsargātajām sabiedrības grupām un kalpo par platformu izaugsmei gan iesaistītajiem jauniešiem, gan to pedagogiem un atbalsta personālam.

Publicēts: 11.09.2019.

KLASE. 13. raidījums. Latviešu un krievu attiecības mūsdienu skolas vidē.

Maestro Raimonds Pauls atklāj savu skolas laiku pieredzi un dalās vērtīgās atziņās ar Rīgas Valsts tehnikuma audzēkni Ņikitu, uzsverot: "Galvenais sevi jāpiespiež, jo dzīve nebūs viegla. Sitīs no visām pusēm. Sitienus jāmēģina pārdzīvot." Vēl raidījumā – Rīgas Stila un modes tehnikums audzēkņi – Šarlote, Eva, Alise, Kristaps un Elīna, kā arī Baltijas sociālo zinātņu institūta pētniece Evija Kļava, dalās atziņās par latviešu un krievu attiecībām mūsdienu skolas vidē.

Publicēts: 02.09.2019.

Iedvesmojoši: vēstule pusaudzim

Vēstule pusaudzim

Pēc nedēļas jaunais mācību gads. Pēdējā nedēļa, kad skolotāji, skolēni un vecāki sarūpē nepieciešamo un tver pēdējās brīvas dienas pirms skolas sākšanās.
Neviens sākums nav viegls. Ir daudz jautājumu un vēl vairāk nezināmo. Par to, kā būs šogad. Vai klasē būs kāds jauns skolēns, vai jaunajā skolā jutīšos droši. Tāpat, bieži nemaz nezinām, kā runāt ar skolēnu, lai palīdzētu viņam saprast, ka skola nav tikai matemātikas uzdevumi un ķīmijas formulas.

Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs ikdienā strādā ar bērniem un pusaudžiem un, ņemot vērā lielo psihoterapijas pieredzi, apzinās, ka mums ir jāzina pareizie vārdi – kā pateikt, kā iedrošināt un atbalstīt. Mīļie vecāki, skolotāji – parūpējieties, lai šis nokļūst pie Jūsu bērniem un skolēniem. Tas viņiem var palīdzēt! Un arī Jums!

Sveiks,

Publicēts: 26.08.2019.

Konflikti skolā. Kam lūgt palīdzību?

Skolotājam ir grūti atrast iespēju būt individuāli pieejamam visiem skolēniem. Uzdevums nav viegls, jo skolotājam IR jāzina, kas notiek bērnu dzīvēs, lai varētu ar viņiem pilnvērtīgi komunicēt un iegūt vēlamo uzticību!

Kādas metodes izmanto skolotāji, lai nokļūtu tuvāk saviem audzēkņiem?

Angļu valodas skolotāja Marija Čvečkovska atklāj, ka saiknes veidošanai ar saviem skolēniem, izmanto sociālos tīklus. Tas palīdz ieraudzīt un būt lietas kursā par to, kas viņiem svarīgs un nozīmīgs!

Savu pieredzi par skolotāju lomu atklāj arī 11. klases skolnieces Monta un Polīna.

Publicēts: 12.06.2019.

PuMPuRS ielu intervijas. Kāds ir mūsdienu pusaudzis?

PuMPuRS ielu intervijās noskaidrojām, ko satiktie cilvēki domā par mūsdienu pusaudzi. Tāpat, aptaujātajiem ir viedoklis par situācijām, kad skolā ir sarežģīts skolēns, kuram ir risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības.

Publicēts: 28.05.2019.

Bērniem pirms eksāmena nepieciešams atbalsts un iedrošinājums, ne pieaugušo nosodījums par neizdarīto

Bērniem pirms eksāmena nepieciešams atbalsts un iedrošinājums, ne pieaugušo nosodījums par neizdarīto

“Eksāmeni ir grūtības, jo tie pārbauda jebkura cilvēka zināšanas un prasmes un attieksmes,” par sajūtām, ar ko jāsaskaras skolēniem pirms eksāmeniem, runā PuMPuRS vecākā eksperte Dace Medne. Šajā laikā bērni izjūt trauksmi un, ja ar šo trauksmi nestrādā, tad rezultātā tas apvienojas un uzkrājas kā augsts stresa līmenis.

Scenāriji, kas īstenojas augsta stresa rezultātā ir saistīti ar izvairīšanos. Viena no reakcijām – skolēns bēg. Neaiziet uz eksāmenu, cīnās pretī, strīdas un raisa nevajadzīgas diskusijas. Skolēns var neaiziet vienu reizi, otru reizi, rezultātā – nespēja tikt galā ar savām stresa izraisītajām emocijām, var novest pie mācību pamešanas.

Jāsaprot, ka šādas sajūtas piedzīvo ne tikai bērni. Spēju regulēt savas emocijas, bērni mācās no pieaugušajiem.

“Ļoti bieži trauksme uz sarežģītām situācijām ir iemācīta reakcija, ko bērni iegūst, piedzīvojot pārāk lielās gaidas no vecākiem”, skaidro eksperte.

Publicēts: 27.05.2019.

Skolēni atklāti stāsta par PMP iemesliem

Kāpēc bērni negrib iet uz skolu? Kas ir tas, ko viņi mums parasti neatklāj? Nesaskaņas ar vecākiem, klasesbiedru attieksme, neticība saviem spēkiem un pašapziņas trūkums – tā ir tikai daļa no cēloņiem, kādēļ tik bieži skolēni priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Eiropas komisijas 2013. gada pētījumā secināts, ka faktori, kādēļ jaunieši Latvijā izvēlas pārtraukt mācības, ir ļoti individuāli un parasti tas nav pēkšņs lēmums. Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gadā veiktā pētījumā secināts, ka ir iespējams noteikt dažas pazīmes, kurām ir tendence atkārtoties. Četri visbiežāk identificētie iemesli jauniešiem no 13 līdz 18 gadiem:

  • mācību motivācijas trūkums (15%)
  • vēlme sākt strādāt algotu darbu (13%)
  • grūtniecība, laulības (12%)
  • nepatika mācīties (12%)

Svarīgi atcerēties, ka izglītojamo ikdienas uzvedības novērojumi ļauj ne tikai savlaicīgi apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos, bet palīdz izstrādāt atbalsta sistēmu problēmu mazināšanai un novēršanai. Pedagogs nav speciālists ne sociālajā darbā, ne psiholoģijā, tādēļ nepieciešamības gadījumā svarīgi vērsties pie izglītības iestādes vai pašvaldības atbalsta komandas, kas palīdzētu izstrādāt individuālo atbalsta plānu katram izglītojamajam.
PAMANI. IEKLAUSIES. ATBALSTI.

Publicēts: 03.05.2019.

Mans skolas laiks

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzīst, ka viņas skolas laiks ir bijis kā varens piedzīvojums. Ministre nebaidījās uzdot jautājumus, kā arī vienmēr meklēja iespējas jaunā izzināšanai. Mācības nav sagādājušas grūtības un apzinīgums vienmēr bijis pirmajā vietā. Kā ir mainījusies skola? Kādu pieredzi ministre  vēlas nodot saviem bērniem un kādai jābūt šodienas skolai?  Ministre atzīst ka ir ļoti būtiski mainījusies lietu uztvere toreiz un tagad, salīdzinot savu bērnu un pašas piedzīvoto skolas laikā.

"Atslēga ir skolotājs", video noslēgumā atklāj ministre, uzsverot paaudžu atšķirības, kas ir ļoti nozīmīgs faktors, ja vēlamies ieinteresēt, motivēt un atbalstīt skolēnus. Ja vēlamies būt līdzatbildīgi un atbalstoši.

Publicēts: 17.04.2019.

PuMPuRS. 8. filma. Konflikti skolā.

Ikviens no mums savā dzīvē ir saskāries ar dažādiem konfliktiem. Skolas laiks ir viens no tiem, kurā mācoties kļūt par pieaugušo, skolēns var neapzināti, reizēm arī apzināti, iesaistīties kādā konfliktā. Ir svarīgi, ka katra iesaistītā puse - skolotājs, vecāki, arī pats skolēns, ir gatavi risināt situācijas, kas sākotnēji šķiet neatrisināmas un nonākušas strupceļā. Šajā projekta PuMPuRS filmā uzzināsi - kas ir konflikts un kā to risināt!

Publicēts: 11.03.2019.