Stāsti

Saruna ar izdevumu Kasjauns.lv: Puisēnam nav apavu, tāpēc viņš kaunas iet uz skolu

Vairāk nekā 20 tūkstošiem skolēnu ik mācību gadu nepieciešams papildu atbalsts, lai viņi labāk mācītos un priekšlaikus nepamestu skolu. Palīdzību šiem bērniem sniedz arī skolotāji un speciālisti projekta "PuMPuRS"* ietvaros. Izdevumam Kasjauns.lv pastāstījām, ka bieži vien skolēnu problēmas ir dziļākas, piemēram, bērniem trūkst apavu, apģērbu, siltuma un ēdiena, un tāpēc viņi nevar sekmīgi mācīties.

Atskatoties uz aizvadītā mācību gada otro semestri, projekta eksperte Māra Robežniece intervijā portālam Jauns.lv sacīja: “Protams, turpinās Covid-19 pandēmijas ietekme uz jauniešiem. Tas arī atspoguļojas individuālajos plānos, ko mums sūta skolas, aprakstot, kādas ir problēmas un kāds atbalsts jauniešiem nepieciešams. Ļoti bieži redzam, ka ir bijušas problēmas tieši ar attālinātajām mācībām.

Pirmkārt, ar pašām mācībām ir bijušas grūtības, jo ne katrs ir bijis varošs un spējīgs attālināti strādāt, varbūt atbalsts nav bijis pietiekams.

Otrkārt, visas psihoemocionālās lietas, ko mēs labi zinām un kuras īpaši skārušas pusaudžus. Protams, arī jaunākajās klasēs bērniem ir bijis ne viegli, jo bija grūti mācīties attālināti, kad viņi knapi ir uzsākuši skolas gaitas un skola kopumā nav tik pazīstama.

Semestra noslēgumā parādījās arī ukraiņu bēgļu bērni, kuriem nepieciešams gan psihologa atbalsts, gan dažāda veida atbalsts, lai viņi iejustos, gan arī papildu atbalsts, lai viņi individuāli mācītos latviešu valodu.”

Publicēts: 06.07.2022.

Kārsavas novada pašvaldības izglītības iestādēs tiek nodrošinās konsultatīvais atbalsts

2020./2021.m.g. 2.semestrī Mežvidu, Mērdzenes un Salnavas pamatskolas turpina, bet Kārsavas vidusskola uzsāk īstenot Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” jeb “PuMPuRS”, lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu. Projekts veicina ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošanu starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus identificētu bērnus un jauniešus ar risku pārtraukt mācības un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu.

Kārsavas novada pašvaldībā darbu projektā koordinē izglītības metodiķe Vaira Šicāne, Mežvidu pamatskolā-skolotāja Jolanta Silicka, Mērdzenes pamatskolā- skolotāja Antoņina Zlidne, Salnavas pamatskolā -direktora p.i. Silvija Geidāne un Kārsavas vidusskolā-direktora vietniece audzināšanas jomā Ludmila Oļipova.

Projekta darbības paredz, ka katram projektā iesaistītajam skolēnam tiek nodrošināts konsultatīvais atbalsts, saskaņā ar individuālo atbalsta plānu (turpmāk – IAP), kurā izvērtē mācību pārtraukšanas riskus un paredz nepieciešamos pasākumus šo risku mazināšanai.

2020./2021.m.g. 2.semestrī Kārsavas novada pašvaldības izglītības iestādēs sagatavoti un tiek ieviesti 34 IAP:

Publicēts: 24.02.2021.

Lielvārdes novada pieredzes stāsts attālināto mācību laikā – kā veicas izglītības iestādēm, skolotājiem un skolēniem?

Attālinātās mācības sagādājušas jaunu pieredzi un ne vienu vien izaicinājumu – gan skolotājiem, gan arī skolēniem un viņu vecākiem. Arī Lielvārdes novadā izglītības iestāžu audzēkņi jau krietnu laiku mācās attālināti. Un tomēr joprojām tas mēdz sagādāt arvien jaunus izaicinājumus – ja sākotnēji vairums problēmu saistījās ar ieradumu un režīma maiņu, kā arī ar tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu, tad šobrīd, kā atzīst Lielvārdes novada izglītības psiholoģe un sociālās pedagoģes, parādās arvien jaunas rūpes arī par bērnu emocionālo veselību.

Pašvaldība savu iespēju robežās nodrošina atbalstu gan skolām, gan arī skolēniem un viņu ģimenēm

Kā norāda Lielvārdes novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Inga Škapare, pašvaldība savas kompetences ietvaros sniedz atbalstu, lai vecākiem un skolēniem ikdienu padarītu ērtāku: “Jau pandēmijas pirmā izraisītā ārkārtas stāvokļa laikā izzinājām situāciju, lai saprastu, cik izglītības iestādes un skolēni ir nodrošināti ar datortehniku.

Šajā laikā aicinājām skolas izveidot un laicīgi iepazīstināt vecākus ar nedēļas mācību plānu, kas palīdzētu plānot datortehnikas pieejamību ģimenē un informētu vecākus, kuros laikos bērnam nepieciešama pieslēgšanās tiešsaistē. Tas mazinātu spriedzi un palīdzētu organizēt mācību procesu mājsaimniecībās,” stāsta Izglītības nodaļas vadītāja Inga Škapare.

Publicēts: 24.02.2021.

Noslēdzies jaunatnes iniciatīvu projekts Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendes pamatskolā „Citāda skola – dzīves skola”

00008

Projekta „Citāda skola – dzīves skola” mērķis – maksimāli samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. Aktivitātes sākās 2019. gada septembra mēnesī. Projektā bija paredzētas septiņas aktivitātes, kurās notika praktiskas nodarbības, pieredzes stāsti un radošas darbnīcas. Projekta dalībnieki bija Pastendes pamatskolas 5.-9. klašu skolēni, tai skaitā skolēni, kuri ir pakļauti priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam. Par notikušām četrām nodarbībām var izlasīt http://www.pumpurs.lv/lv/pumpurs-jaunatnes-iniciativu-projekts-talsu-novada-gibulu-pagasta-pastendes-pamatskola-citada-skola.

Publicēts: 03.11.2020.

Noslēdzies projekts “Kāpēc piedalīties? Jo tu vari mainīt un mainīties!”

20200930

Biedrība „Vidusdaugavas NVO centrs” 30. septembrī noslēdza Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS) Jaunatnes iniciatīvu projektu „Kāpēc piedalīties? Jo tu vari mainīt un mainīties!” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību.

Jaunieši gada griezumā iepazinās ar dažādām prasmēm, kuras palīdzējušas skolas gaitās, kā arī ikdienas dzīvē. PuMPuRS projekta dalībnieki iepazina dažādas profesijas, caur izklaides un atpūtas prizmu izjuta vēlmi attīstīties un kvalitatīvi mainīties savā ikdienā. Ieguva jaunas prasmes un iepazina vēl neiepazītus cilvēkus. Saskārās ar  neformālās izglītības dažādām šķautnēm un iemācījās paļauties uz savām spējām.
Noslēguma pasākumā jaunieši atzina, ka projekts ir ļoti paticis, lai gan ne vienmēr bijis viegli saņemties uzklausīt un paveikt dažādus ārpusstundu darbus. Tomēr, sasniedzot mērķus un tādā veidā apzinoties savas vēl neizmantotās iespējas, projekta dalībnieki iemācījušies daudz ko jaunu un atklājuši sevī jaunas prasmes, pārliecinājušies, ka mācīties var visa mūža garumā.

Publicēts: 08.10.2020.

Projekts ”Soli pa solim 2020" neformālās mācīšanās aktivitātes Dobeles novada jauniešu izaugsmei"

Soli Pa Solim

Biedrība “Jauniešu izglītības un iniciatīvu centrs “Saspraude”” realizē projektu ”Soli pa solim 2020" neformālās mācīšanās aktivitātes Dobeles novada jauniešu izaugsmei" (Līguma nr. 3-7/09-20VN no 04.08.2020.)”, ESF projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS). Projekta īstenošanas laiks no 01.09.2020-01.09.2021.

Projekta mērķis: veicināt jauniešu uzņēmību, organizējot neformālās mācīšanās aktivitātes, kas pilnveidos viņu personību un vispusīgu attīstību, palīdzēs apzināties savas spējas un prasmes veiksmīgas personiskās dzīves veidošanai, palielinās jauniešu motivāciju turpināt formālo izglītību un veicinās aktīvu līdzdalību vietējā kopienā.

Tiks organizēti pieci neformālās mācīšanās aktivitāšu soļi 2020./2021. mācību gada brīvlaikos, laika posmā starp soļu aktivitātēm dalībnieki veiks uzdevumus, organizēs aktivitātes un regulāri satieksies Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrā, lai pārrunātu uzdevumu izpildi.

Publicēts: 28.09.2020.

Skolas gads sākas ar mācībām un pārgājieniem

FI9

Ko parasti dara jauna skolas gada sākumā?

Iepazīstas ar jauniem skolotājiem un klasesbiedriem, pārspriež vasaras jaunumus ar jau zināmajiem draugiem, ”lauž ledu”, veido komandas, saliedējas un sadraudzējas, lai mācību gads būtu emocionāli patīkams.

Tieši to arī darīja Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra 5.–12. klašu skolēni, kuriem bija iespēja piedalīties biedrības “Kopā varam!” organizētajā projektā “7 soļu pārgājiens”. Kāpēc soļi, un kāpēc tieši septiņi? Tāpēc, ka gada laikā visi piedalīsimies tieši septiņos pārgājienos, katrā no tiem akcentējot kādu īpašību – drosmi, sadarbību, varonību un citas.

Kas notika šajās pirmajās pārgājienu dienās?

Makšķerējām, rakstījām smiltīs, veidojām meža gariņa portretu, pārbaudījām savu precizitāti, lidojām, tēmējām un trāpījām mērķī, atbildējām uz testa jautājumiem par Valmieru, sportojām, cēlām torņus, zīmējām, pieveicām katrs ap 10 km  un vienkārši izbaudījām sakopto pilsētas apkārtni.

Publicēts: 11.09.2020.

Kā iemācīties ieraudzīt skolēnā labo? Vai “vidusskolnieces portrets” ir arī mūsdienu realitāte?

Raksturojums

Divu pusaudžu mamma Linda dalījās ar nesen atrastu vidusskolas skolotāju raksturojumu, kas viņai atgādināja par pārdzīvojumiem skolas laikā. To viņas skolotāji bija rakstījuši pirms tika pieņemts lēmums par viņas atskaitīšanu no mācībām. No skolas viņa aizgāja pati, tikai tāpēc, lai viņai būtu iespēja to pabeigt.. Šobrīd Linda studē doktorantūrā un ir veiksmīga, uzņēmuma vadītāja. Vidusskolas laiku atceras nelabprāt, tomēr ar to, ko saskārusies pirms 17 gadiem, šobrīd saskaras viņas dēli. Abi pusaudži, mācās vidusskolas klasēs. 

Dalāmies ar “vidusskolnieces portretu” (kā viņa pati to nodēvējusi) un pieredzes stāstu, ko Linda aprakstījusi vēstulē un cerot uz to, ka vecāki un skolotāji to ieraudzīs un aizdomāsies. Visu “vidusskolnieces portretu” aicinām skatīt raksta noslēgumā.

Publicēts: 19.08.2020.

Raidījuma “Klase” 25. sērija. Būt vai nebūt mājasdarbiem?!

Kad beidzot stundas ir beigušās, mācības nebeidzas, jo jāpilda mājasdarbi. Vecāki dusmīgi un bērni noguruši. Sabiedrībā itin bieži tiek diskutēts – kāda jēga no mājasdarbiem, jo jāmācās taču skolā.
Raidījums «Klase» kopā ar 8. klases skolēnu Sandi un atraktīvo hokejistu Jēkabu Rēdlihu meklē atbildi uz jautājumu: mājasdarbiem būt vai nebūt.
Raidījumā par mājasdarbu nozīmi diskutē arī Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi.
Par mājasdarbu lomu mūsdienu izglītībā stāsta Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta Skola2030 mācību satura izstrādes eksperte Solvita Lazdiņa.

Publicēts: 03.02.2020.